Kaņepes eļļa, auksti spiesta

Kaņepju eļļu auksti spiestu iegūst, zemā temperatūrā nospiežot kaņepju sēklas un pēc tam mehāniski filtrējot. Kaņepes tika kultivētas Ķīnā vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tās Eiropā atrodas kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras. Plaši izplatītas. Pirmskara periodā kaņepju audzēšana Eiropā un Amerikā bija klasiskās lauksaimniecības joma. Sēklas satur 26 - 35% eļļas ar brūngani dzeltenu, zaļu dzeltenu vai tumši zaļu krāsu un maigu, sēklainu, nedaudz sienam līdzīgu smaržu un garšu. Pēcapstrāde (tvaicēšana, rafinēšana) nenotiek. 

ES ir atļauts audzēt kaņepju šķirnes, kuru tetrahidrokanabiola (THC) saturs nepārsniedz 0,3%. Arī kosmētika un farmācija to arvien vairāk novērtē. Kaņepju eļļai ir arī žāvējošas īpašības, tāpēc to izmanto tipogrāfijas krāsu un eļļas krāsu ražošanai.

Kaņepju sēklu eļļu iegūst no kaņepju (Cannabis sativa) sēklām. Šī eļļa satur vērtīgo un reto gamma-linolēnskābi (~3,5%), kura dabīgā formā sastopama naktssveces, gurķenes sēklu un upeņu sēklu eļļās.

Kaņepju sēklu eļļā esošo gamma - linolēnskābi organisms tiešā veidā pārveido bioloģiski aktīvās vielās – prostaglandīnos, kuri ir svarīgi bioloģiskie regulatori, kuri piedalās vielmaiņā un hormonālajā regulācijā.

Gamma-linolēnskābe labvēlīgi ietekmē sievietes pašsajūtu menstruāciju un menopauzes laikā, kā arī palīdz mazināt premenstruālā sindroma izpausmes. Vēl šī vērtīgā taukskābe rūpējas par sejas un ķermeņa ādas veselību.

Tā uzlabo sausas un jutīgas ādas stāvokli, uzlabo ādas elastību un mitrināšanas procesus, tādejādi aizkavējot ādas novecošanu un grumbiņu veidošanos. Gamma - linolēnskābe aktivizē kalcija uzsūkšanos no zarnu trakta, stiprinot kaulu sistēmu, matus un nagus. Savukārt E vitamīns, kuru satur kaņepju sēklu eļļa, ir dabisks antioksidants, kas palīdz organismam cīnīties pret brīvajiem radikāļiem, aizkavējot organisma novecošanas procesus.